Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Dīvains sapnis...
Manis nav, es izkūstu,
Līdzās kupenām es padodos saulei. Līdzās Tev, kur es nekad neesmu un nebūšu, Padodos tūkstošiem ūdenskritumu- sev. Pamodini mani, man jādodas meklēt. Meklēt to, kas nekad nav zudis, To ko vēl varu plūstot atrast. Ienīsti mani, tikai līdz jūrai, Līdz jūrai, kurā es ieplūstu meklējot. Es izkūstu uz neatgriešanos, Bet atvadās noskūpstu Tevi Nē Tu skūpsti mani. Ar savām lūpām pieskaries man, Veldzējot slāpes, Tu dzer mani. Es izkūstu, manis vairs nav, Es skūpstu zemi, lēnām uzsūcoties tajā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|