Saraustīts laiks

autors: mazlacitis [dzejoļi]

Man intelekts pa kājām pinās,
Kā kaķis, kurš pēc glāsta skrien.
Un nespēju es koncentrēties,
Jo domu pulki svešās takās brien.
Ir abas acis plaši vaļā vērtas,
Bet apkārtni tās šodien nesaredz.
Tad pieri paberžu ar karstu plaukstu,
Bet trešā acs ir ciet, to zilgans lakats sedz.

Kā dūmākā, kā viltus miglas klāta,
Nāk pretim pasaule un kaut ko teic.
Man domas galvā sirdsapziņu lāpa,
Un griezties rokenrollā steidz.
Jel pieklustiet un beidziet trakot,
Es gribu mieru, klusumu bez steigas!
Tad attopos es lūgsnas skaļi sakot,
Un pēkšņi miers un domu skrējiens beidzas.

P.S. Kas pazīst un saprot , tas saprot un pazīst, kas ne, tas ne

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2012-11-28 20:11
Cerētā piepildījums vienmēr ir patīkams.
Naktsvijole_es	2012-11-28 20:20
Prieks atpazīt:)
klusaisMiileetaajs	2012-11-28 21:33
Es jau domāju - cik tad ilgi bez dzīvas dzejas lapas šis izturēs! :)))
Diena	2012-11-28 22:01
Vai pēdējo rindu nav labāk sākt ar "Ir"?
DIHLOFOSS	2012-11-28 22:41
ar atgriešanos! { paakjis]
lauvene4	2012-11-28 23:36
Migla, migla, liela rasa, Man pazuda kumeliņš. Nokrīt migla, pazūd rasa, Es atradu kumeliņ`.
DIHLOFOSS	2012-11-29 18:59
Leda-Tildes JUME!??? PSC... atkal shamaa Dzdz?
taalais_sakura	2012-11-29 22:23
Man TAS(intelekts)arī visu laiku starp kājām...,bet dzejolis labs!
assortina	2012-11-29 23:07
Prieks lasīt klasiku! :)
esome	2012-11-30 07:23
...izlasīju ...prieks...
mazlacitis	2012-11-30 12:16
Nu ja.. Es gan atgriezos , jo nebūdams OHO nevarēju nokačāt flešā visus 1,5 tīkst dzejoļu , kurus nezin kāpēc pa kādiem 7 gadiem biju sarakstījis kā maz , susu , susur un citādāks lācic :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!