......

Tu salauzi manu sirsniņu kā cepumu saldu.
Tā sāpēja, sāp un sāpēs vēl ilgi,
Kā sāls uzbērts brūcei, kura nesaszīs vēl.
Tu saberzi laimi, kas sirdī vien mīt.

Un mana sirds pukst tik strauji, kad ieraugu Tevi.
Un domas tad jaucās kā nesaprasta dzeja.
Tās iet turpu šurpu, kā dienas ātras skrej.

Tad atceros tos mirkļus, kad laime bij mūsu
Kad pasaule piederēj tik mums,
Tik mums.....