Pazaudēts

autors: andrisepa [dzejoļi]

Starp diviem kalniem cilvēks ēnā
Stāv skopi saules apspīdēts
Tam mirklis garām paiet lēnām
Tas aplī griests kā nolādēts

Pēc vaļības viņš stiepis roku
Kā zābaks karā nodeldēts
Viņš iepazinis simtiem moku
Un tikai reizi uzslavēts

Starp diviem kalniem cilvēks ēnā
Jau tagad mēnes apspīdēts
Starp diviem kalniem mēnes ēnā
Viņš aiziet citu pazaudēts

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
esome	2012-11-25 19:27
...kas ir šis cilvēks, noziedznieks? No pēdējā panta sapratu, ka man jājūtas tā kā vainīgai.Ko simbolizē divi kalni. Kur viedie lit.izpratēji?
baalzams	2012-11-25 19:52
man tāds bikls nezinīša jautājiens.. kas ir "mēnes"..??
DDT	2012-11-25 21:51
mēģinu vizulizēt-roka kā karā nodeldēts zābaks.. Ne-a! Nesanāk...
DDT	2012-11-25 21:52
* vizualizēt[ tb-iztēloties,iedomāties]
klusaisMiileetaajs	2012-11-26 07:53
Es, piemēram, par Dombrauski šitā nedzejotu.
Plaanpraatinjsh	2012-11-26 13:15
Kas tas ir; vērsis bauro kalnu starpā?
klusaisMiileetaajs	2012-11-26 16:23
Tas, PLP, nozīmē ikgadējo trauksmes sirēnu izmēģināšanu!
Plaanpraatinjsh	2012-11-26 17:27
Pareizi,klM.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!