13ais

Šis ir klusuma brīdis;
Brīdis, kad negatīvais saplūst
Un plosa manu dvēsesli, apjūk prāts;
Krusts ķļūst par smagu,
Es krītu, ceļos, krītu un rāpojot turpinu ceļu.
Dzīve nospiež uz ceļiem visgrūtākajā brīdī,
Krāsas nobāl visīsākajā sprīdī.
Vai pateikt pasaulei, kas neredz būtību,
Vai atstāt to sevī un tāpat just rūgtumu.
Vienalga, ko citi domā, es zinu-pasaule iet dziļak purvā.
Nauda nav nekas, bet bez naudas tu neesi nekas.
Kāpēc tā?
Vai dvēseles sadisms ir vietā?
Dzīve saplosa,
Cilvēki daudz redz tikai ar acīm,
Šīs ir ļaunākais murgs...

P.S. Tas nāk no iekšas ar netīšu prāta pieskārienu.