Peļķe

Tai viena raksturīga lieta
Tai sava patstāvīga vieta
Tās priekšā ļaudis atkāpjas
Ja tā līdz malām piedzeras

Tik zilonis ar gaitu gausu
To vienā reizē izdzer sausu
Daudziem noderīga tā
Bet citiem kājas jāsargā

Zvirbuļi tur mazgājās
Rudens lapas vizinās
Bet kad pāri mēram iet
Tā kā upe uzsāk skriet

Ja pēc peļķes ilgojies
Debesīs tad paskaties
Gaidi, atnāks mākonis
Būs peļķi atkal pielējis

Tomēr peļķes mūžš ir īss
Saule, vējš to padarīs
Pasaulē ir mainīgs viss
Reiz kas bijis pazudis