Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tūkstoš taureņi
Trejdeviņ’ jūras un zemes mūs šķir...
Domas kā krusa pār mani birst. Tās nedod man miera ne dienu, ne nakti Un sirds mana spēlē smagnējā taktī.... Rokas par īsām, lai aizsniegtu tevi Un takas par garām, lai mērotu ceļu. Vilciens, kas kādreiz pret apvāršņiem skrēja, Tagad pa apli riņķo lēni... Vienu dienu laikam es miršu Un atdzimšu tūkstoš taureņos! Tie nebīsies vētru un miljoniem jūdžu, Tie sameklēs tevi, lai kur ar’ tu būtu! Zeme, kā vienmēr, ap sauli ies, Bet vienu dienu tu nenobīsties! Un vienu dienu esi gatava tam – Tūkstoš taureņu maigajam uzbrukumam!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|