Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Es PRET alkoholu... apmēram tā... :)
Par alkašiem
Kas kaiš tiem Tu gribi jautāt Mētājoties ar uzskatiem plašiem Saviem Un ņemtiem vēl no dažiem Pudeles brāliem Ar nerviem, tik pat vājiem Man nav ko kautrēties Manis pēc ziniet tak, kur varat iet Ak jā, jums tak pie kājas, ka tik kaklā ir ko liet Un tā lūk dzīvīte bezjēdzīgi paiet It kā jau man vienalga Bet tikai tad, ja tas netraucētu man Un daudz citiem cilvēkiem normāliem Ar normālu dzīves veidu un skatu uz dzīvi Es izteikšos brīvi Zajeb*ļi jūs mani konkrēti Kaut arī paša radi Un diez gan tuvi paziņas Man dzīvei ir pavisam citas atziņas Savas pataupat pie sevis, man netīk viņas Un man ir pajāt Kaut arī dzīve diez gan sajāta Neiešu slīcināt bēdas es pudelē tajā Kurai, ka tik vairāk grādu un cena zemāka, jā Ja Tu neredzi sakaru tekstā šajā Nav mana problēma Turpini pielieties līdz stāvoklim mēmam Kā ierasts Un lai neaizmirstu šito, varbūt pieraksti Jo līdz rītam vēl diez gan gara nakts Un pie beigām kā jums šāds piemērs Tāds tak atradīsies vienmēr Paziņu vedu no Rīgas Pa ceļam, protams, piemaujas pālī galīgi Un māca mani braukt Es neciešu, ka lieki sāk mani uztraukt Jo sevišķi Ja tāds kadrs, kuram tiesības parādās un pazūd periodiski... Labi, tas tā Pārāk garš stāsts Bet doma skaidra tapa Netīkat man jūs, lupatas...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|