nomaldījusies dzērve

autors: taalais_sakura [dzejoļi]

nomaldījusies dzērve
debesis piekliedz
ar izmisumu spalgu
un es pēkšņi sajūtu
ap kaklu sev it kā valgu
kas no karātavām
arī nomaldījies
kaut kur piemesties meklē
starp domām manām un tavām
atbrīvošanu solot pa lēto
improvizētā peklē
tu arī rudeņos nomaldies
no manis ar kādu svēto
lai varētu aizmirsties
priekos piezemētos
kliedz dzērve
kliedz
nakts klusumā
tu arī neaizmiedz
skaiti laika stērbeles
kas mokoši noplīst no dzīves
un nomaldās tumsā
uz visiem laikiem
vari kliegt cik vien vēlies
neviens neatsauksies
līdz rīts nepiecēlies
tūlīt uz nakti ies
aklu
nomaldījusies dzīve
velti klusumu piekliedz
es neatsaucos(tāds niķis)
jo tā tikai kaklasaite
kas kutina kaklu
ne striķis

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
puteklic	2012-11-13 12:18
Uz kurieni aizlido dzērves? Ir ok, prasās paņemt 100gr.
cointreau	2012-11-13 12:23
..ies!-pēc 200gr. { laPs!)
Plaanpraatinjsh	2012-11-13 14:08
ņemšu 0,7 l.
cointreau	2012-11-13 15:21
...atkal!??8-(
Jomo	2012-11-13 20:47
rudeniigs:]
klusaisMiileetaajs	2012-11-13 21:50
Putni jau arī, tāpat kā cilvēki(PLP), dažreiz zaudē orientēšanās spējas.
assortina	2012-11-13 22:04
Patika!
klava4	2012-11-13 22:37
Ekselenti...labi.
dainisd	2012-11-14 00:16
Patika
laukroze	2012-11-14 10:24
gadās ar apmaldities, tā jau ir tai dzīvē, patika.
esome	2012-11-14 13:35
...paika salīdzinājums- laika stērbeles, kas noplīst no dzīves

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!