Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Valoda
Valoda, tu esi staigātāja un vakaros vecmammas klēpis silts.
Rītos tu esi rudzupuķes matos un dziedot tu esi nātres tiem, kam darva atlobījusi ādu, tiem sāp, kad tevi dzird. Valoda, es zinu, tev dadžu pilna villaine, un vairāk es zinu - sūrst viņu pieskārieni ik dienas, novārot tevi mazliet. Valoda, tu atnāc nodzīta uz ceļiem kā jau simto vasaru nobiris liepu zieds, un kā lai nepalaižu tevi tālāk... kamēr uz ķermeņa rētām vēl vietas, tu esi staigātāja un vakaros vecmammas klēpis. Aizvien silts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|