Lietus garša.

kad nolīs
mēs izģērbsimies
slapjās drēbes metīsim upē
lai straume norij tās kāri
un kaili kā koki ziemā
mīlēsimies
visai pasaulei pāri
kad nolīs
tu vēlēsies tā klasiski
gultā zem palagiem sniegbaltiem
bez kamasutras daudzveidīgām pozām
tā lai lūpas pa tiešo lūpām
stāsta par sakuras ziediem rozā
līdz tavas elpa šūpas
pārtop par tūkstošs altiem
kad nolīs
kailas pēdas peļķu dziļumus mērīs
blūze pielipusi
taviem krūšu pauguriem
kailumu solīs
un mēs tikai divi
kā pēdējie bizoni prērijā
skriesim pa pludmali naktī
līdz pašiem Kauguriem
biedējot piekrastes zivis

kad nolīst
tikai viens solis
mūs atkal no neprāta šķir
jo tajā lietus garšā
visa pasaule ir