| 
kaut kur aiz horizonta
  
Kaut kur aiz horizonta 
Tu spārnus nolaid 
Un smejies, kaut sirds drumslās drūp. 
Tā  kā zvaigznes naktī 
Izbārstītas - krīt un mirst.
 
Kaut kur aiz horizonta, 
Kāds  izpleš spārnus 
Un meklē to, 
To ko mīlēt un paturēt.
 
Horizonts. 
Divi tiekas 
Kā  enģeļi, 
Baltiem spārniem debesīs... 
| Viedokļi par dzejoli |  
	| klusaisMiileetaajs | 2012-11-03 08:46 |  | Kur Tava foto, Rampuncule? |  
	| esome | 2012-11-03 09:37 |  | tavs dzejs ar pretrunām-ja jau smejies, tad spārnus neesi vis nolaidusi, ja sirds sadrupusi kā mirdzošas zvaigznes-jauki, šitiem, kas tos spārnus pleš aiz horizonta,
 pārāk neuzticies, kā eņģeļi var tikties tikai eņģeļi
 |  
	| Plaanpraatinjsh | 2012-11-03 09:55 |  | Eņģeļu pieminēšana vien liecina par autores nopietno attieksmi. 
 |  
	| FAETONS | 2012-11-03 10:35 |  | Interesants dzejolis,bet no uzrunas dzejolī vajadzētu izvairīties,visu iespējams izteikt tāpat.
 |  
	| cointreau | 2012-11-03 14:01 |  | . |  
	| ZARNU_MAISS | 2012-11-03 15:46 |  | Spārnus nolaist spiež negatīvās enerģijas. |  
	| cointreau | 2012-11-03 15:55 |  | ...iebildīšu Z_M- slapjā laikā vistas ,ne tikai spārnus nolaiž-astes arī:-P |  
	| klusaisMiileetaajs | 2012-11-03 18:09 |  | Kādreiz viss nolaižas uz leju, jā! |  
	| rapuncele | 2012-11-04 12:32 |  | Pld par komentāriem.. Katrs dzīvi uztver savādāk....
 
 |  
	| assortina | 2012-11-04 20:42 |  | Piekrīt ZM! |  
	| puteklic | 2012-11-05 08:31 |  | Oi, ir bijis līdzīgi. Pāries. Tie eņģeļi gan tādi nodrāzti. Sorry. |  
	| rapuncele | 2012-11-05 13:41 |  | nekas viss kārčā... 
 |   
Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? | 
 
 
 |