Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

kaut kur aiz horizonta

Kaut kur aiz horizonta
Tu spārnus nolaid
Un smejies, kaut sirds drumslās drūp.
Tā kā zvaigznes naktī
Izbārstītas - krīt un mirst.

Kaut kur aiz horizonta,
Kāds izpleš spārnus
Un meklē to,
To ko mīlēt un paturēt.

Horizonts.
Divi tiekas
Kā enģeļi,
Baltiem spārniem debesīs...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2012-11-03 08:46 
Kur Tava foto, Rampuncule?
 esome  2012-11-03 09:37 
tavs dzejs ar pretrunām-ja jau smejies, tad spārnus neesi vis nolaidusi, ja sirds
sadrupusi kā mirdzošas zvaigznes-jauki, šitiem, kas tos spārnus pleš aiz horizonta,
pārāk neuzticies, kā eņģeļi var tikties tikai eņģeļi
 Plaanpraatinjsh  2012-11-03 09:55 
Eņģeļu pieminēšana vien liecina par autores nopietno attieksmi.
 FAETONS  2012-11-03 10:35 
Interesants dzejolis,bet no uzrunas dzejolī vajadzētu izvairīties,visu iespējams
izteikt tāpat.
 cointreau  2012-11-03 14:01 
.
 ZARNU_MAISS  2012-11-03 15:46 
Spārnus nolaist spiež negatīvās enerģijas.
 cointreau  2012-11-03 15:55 
...iebildīšu Z_M- slapjā laikā vistas ,ne tikai spārnus nolaiž-astes arī:-P
 klusaisMiileetaajs  2012-11-03 18:09 
Kādreiz viss nolaižas uz leju, jā!
 rapuncele  2012-11-04 12:32 
Pld par komentāriem..
Katrs dzīvi uztver savādāk....
 assortina  2012-11-04 20:42 
Piekrīt ZM!
 puteklic  2012-11-05 08:31 
Oi, ir bijis līdzīgi. Pāries. Tie eņģeļi gan tādi nodrāzti. Sorry.
 rapuncele  2012-11-05 13:41 
nekas viss kārčā...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?