kaut kur aiz horizonta
Kaut kur aiz horizonta
Tu spārnus nolaid
Un smejies, kaut sirds drumslās drūp.
Tā kā zvaigznes naktī
Izbārstītas - krīt un mirst.
Kaut kur aiz horizonta,
Kāds izpleš spārnus
Un meklē to,
To ko mīlēt un paturēt.
Horizonts.
Divi tiekas
Kā enģeļi,
Baltiem spārniem debesīs...
Viedokļi par dzejoli |
klusaisMiileetaajs |
2012-11-03 08:46 |
Kur Tava foto, Rampuncule? |
esome |
2012-11-03 09:37 |
tavs dzejs ar pretrunām-ja jau smejies, tad spārnus neesi vis nolaidusi, ja sirds sadrupusi kā mirdzošas zvaigznes-jauki, šitiem, kas tos spārnus pleš aiz horizonta, pārāk neuzticies, kā eņģeļi var tikties tikai eņģeļi |
Plaanpraatinjsh |
2012-11-03 09:55 |
Eņģeļu pieminēšana vien liecina par autores nopietno attieksmi.
|
FAETONS |
2012-11-03 10:35 |
Interesants dzejolis,bet no uzrunas dzejolī vajadzētu izvairīties,visu iespējams izteikt tāpat. |
cointreau |
2012-11-03 14:01 |
. |
ZARNU_MAISS |
2012-11-03 15:46 |
Spārnus nolaist spiež negatīvās enerģijas. |
cointreau |
2012-11-03 15:55 |
...iebildīšu Z_M- slapjā laikā vistas ,ne tikai spārnus nolaiž-astes arī:-P |
klusaisMiileetaajs |
2012-11-03 18:09 |
Kādreiz viss nolaižas uz leju, jā! |
rapuncele |
2012-11-04 12:32 |
Pld par komentāriem..
Katrs dzīvi uztver savādāk....
|
assortina |
2012-11-04 20:42 |
Piekrīt ZM! |
puteklic |
2012-11-05 08:31 |
Oi, ir bijis līdzīgi. Pāries. Tie eņģeļi gan tādi nodrāzti. Sorry. |
rapuncele |
2012-11-05 13:41 |
nekas viss kārčā...
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|