mana dvēsele

joprojām atceros tās dienas,
kad tavi vārdi varēja mani iedvesmot
es vairs neesmu tāda kā agrāk, piedod,
bet tā arī nespēju tevi pārstāt mīlēt
izdomāju filmām scenārijus, pati tām arī ticu
un krist, celties nebija viegli,
bet manā balsī klusums droši vien no tā,
ka esmu nogurusi domāt tikai par tevi

es kļuvu stiprāka, lai gan manā dzīvē nav tevis
vienalga turpinu dzīvot bez tevis, bet mīlot tevi,
bet es kļuvu stiprāka, lai gan manas rokas trīc
es tev atkārtoju, tu - mana dvēsele

es tik ļoti centos būt tavs ideāls
sapņoju uzcelt pili no vecām drupām
elpoju un aizturēju elpu tikai tevis dēļ,
jo ir grūti būt nemīlamai

jūtas kā nulle, tēls manā priekšā
nenomazgāts lietū
atceros, kā trīcēja mana sirds ikreiz, kad redzēju tevi