Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

atvadas

reiz bija
kastaņu pilnas ielas
lapu sārtos
uzsilusi tēja
pīladžu vīns
reiz bija mīlestība
rudens vēja dejā
reiz biji tu...
reiz biji...
reiz...

kā lodes
salti drīz
lidos sejā sniegpārslas
auksti zilganas
nosalušas vilka acis
nemeklēs tevi
tumsā
uz pārejas
skumīgi nosvilpsies
allaž steidzīgi vilcieni
bija izbija beidz...
izbija beidz...
beidz...
Viedokļi par dzejoli
 assortina  2012-10-21 22:43 
Skumji!
 cointreau  2012-10-22 07:37 
nostalģija...pazīstamas sajūtas...:(
[ patīk]
 Plaanpraatinjsh  2012-10-22 08:13 
Oij,daudz kas kādreiz bija,bet vai vērts to visu apraudāt?
 klusaisMiileetaajs  2012-10-22 13:46 
Kara laikā jau lodes nešķiro...
 dainisd  2012-10-22 22:52 
tieši tā;(
 cukurzirnis  2012-10-23 14:11 
Šīs skumjas katram vismaz vienreiz dzīvē ir jāizdzīvo. Un visskumjāk pie kapa. Bet
vislabāk - pēc pirmā neizdevušās randiņa...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?