Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Mazliet pa jokam, bet patiesi...
Un kad beidzot mans prāts sāks domāt akurāti
Visi šie vārdi, kas gadiem krāti Kam man tie domāti, teikti tāpat par velti Visas tās atmiņas, tik daudzas patīkamas un ne tikai ainiņas Un it kā... Nav jau ne vainas viņaam, tikai gribas zināt Pie kā tas viss aizvedīs, vai kāds man ceļu parādīs? Kā gribas tā vienkārši, uz stabīlas takas nostāties un pārejo visu piekāst Priekā... Uzsaukt tostu, kad ir lidz galam, kas iesākts Tas nieks tāds, ne es viens tāds Kam prātiņu dažkārt drūmas domas māc, un nevajag jau uzreiz aprunāt Un pie reizes... Te nevar saprast nepareizi Personīgs messedžs visiem tiem, kas aiz muguras dirš vien Salagas jūs esat, bijāt un būsiet! Un zinat takš paši, kur visi varat iet! ....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|