Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nenopietns dzejolis
te Pārdaugavas klusajā nomalē
kur regulāri tavu asfalta tīkliņzeķu caurumos mans velosipēds izsit spieķus un es nekur no tevis nevaru aizmukt tu mani centies noturēt atkailinot savas smailās baznīcu torņu krūtis lai pakalpoju tiem makiem kas sūc alu no tavām ar gadsimtiem piesūcināta bruģa apklātām kaunuma lūpām un kad gana apčurā Mildai kājas cenšoties izburtot savā mēlē Tēvzemei un Brīvībai te Pārdaugavas klusā nomalē es klusu ciešot noskatos kā lēni izgaist mazas tautas dzīvība
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|