Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
snieg
pār ziedošo seju
skatiena lāsteka pārslīd paliek ēnu asaru lāses un izbīlī aizmirsts sastindzis smaids reiz zināmais kļuvis tik svešs un tagad vairs tikai luncina asti piejaucēts vilkatis pilnmēness tējas dārzā snieg uz mirušās strūklakas atlanta salīkušās muguras baloža pēdas mīklainus hieroglifus zīmē es pasniedzu tev cimdiņus - lai atlanta skatiens neapsaldē tavas nagulakas liesmupumpuru kvēli un atšifrēt baloža pēdu hieroglifus man nekad lūdzu, nenovēli jo tikai netīšām, tikai netīšām, tikai maldoties... atkabināta no ostas aizpeld krāsns skursteņa dūmu laiva augšējā stāva logā nodziest gaisma logs atveras eņģelis lido naktskreklam plīvojot mēnesnīcas vējā sniegā sārti liesmupumpuri plaukst ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ tavas sirds hieroglifi zied tā arī neatšifrēti palikuši manā pilnmēness tējas dārzā tu cimdiņus maigi novelc un atpakaļ svied tu bālā tu sārtā... snieg
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|