Balāde par knibuci

Kāda nožēla mazu Knibuci māc:
"Kāpēc melo, kāpēc liec ciest,
Nu beidzot ej un piedošanu lūgties sāc,
Jo maita esi Tu!"

Knibucis - bailīgs un mazs, vientuļš dzīvo,
Pasauli nepazīst nemaz,
Tādēļ kā pūka jau nelielā vējā plīvo
Un sāpina citus, melo tiem,
Bet ticēt grib meliem Paša izdomātiem.

Jo pasauli Tas Savu uzcēlis,
Bet tikai Sev vienam un Laimei.
Uzcēlis pasauli, kurā neziņu nav izjutis,
Jo īstenībā Knibucim tās ir par daudz.

Palīdzēt citiem Tas grib,
Bet, ak, kā nesanāk,
Paša kļūdas Tam gar acīm zib
UN neziņa To smacē...
J&S