Melis

Tev šķiet, ka vientulības žokļi tevi gremo
Un, kamēr ministri ar veiksmes stāstiem lielās
Tur pukojies par viņu intelektu zemo
Līdz atnāk rīts, un izspļauj tevi aukstās ielās

Šķiet, laika prognoze ir šodien atkal garām
Un bodē Česterfīlds par dažiem grašiem dārgāks
Tu pūlies ceļu izlauzt cauri zvēru baram
Kur ātri aprīs to, kurš būs par citiem vārgāks

Es zinu, kā tas ir, jo pats tur esmu bijis
Tai gaiteņu un ielu gremošanas traktā
Gan klusām smilkstējis, gan apdullumu rijis
Lai kaut uz brīdi būtu veiksmes vāģī zagtā

Bet laiks ir pagājis, un mainījušās lietas
Kopš esam tikušies, tavs ceļš skrien straujā fāzē
Tu tici sev, un noliec rauduļus pie vietas
Tik skaļa tava balss, un spēks skan katrā frāzē

Tu domāt izvairies, no kurienes es cēlies
Tik reizēm iesāpas tavs kādreiz sistais celis
Es tevi izmantošu, teikdams to, ko vēlies
Līdz beidzot sapratīsi, ka es esmu MELIS