Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

dilst

dilst
viss paliek mazāks
kad pabijis liels
tu saki-gan nāks
atkal tā augšupeja
kļūsi atvērtāks
un piedzims vēl kāda dzeja
man žēl tā pilnmēneša
nakts uzticamākā drauga
pat ,ja santīms nav ķešā
viņš nāk un mani rauga
dilst
tu arī savu mazumu slēpi
kamēr liels, lai nepazustu
visbiežāk sievietes klēpī
lai vēlāk, kad tas mazumā gājis
to mazumu nesajustu
dilst
tikai ne liekais svars
tikai ne greizsirdība
un neviens nejautā kā var
dilt nebijusi mīlestība
bet var
dilst
tu skaties kā ar katru dienu
pazīstamais kļūst svešāks
es arī vairs nepieskrienu
jo jūtu, ka mazums manī plešas
kā tukšums pusizdzertā glāzē
tu neiebilsti
jo reizē ar mani dilsti-
tāda fāze

Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2012-10-04 08:41 
Tā jau ir traģēdija.
 __puuce__  2012-10-04 08:48 
...tas tikai mirkļa nespēks .... patika...
 klusaisMiileetaajs  2012-10-04 10:10 
Dusmas nāk virsū par to apziņu, ka neko nespēj mainīt.
 laukroze  2012-10-04 11:29 
tā jau dzīvē notiek, katrs aizgājis savu ceļu.
 Naktsvijole_es  2012-10-04 11:35 
..lai atkal no jauna dzimtu...
patīk..:)
 assortina  2012-10-04 21:06 
Nāks cita mēness fāze un viss būs kartība! :) Patika!
 Diena  2012-10-05 00:16 
Ļoti patika!
 laumalallaa_  2012-10-05 11:53 
Mazums manī plešas. interesants
 de_Boharne  2012-10-06 16:28 
Iespraužu ķeksi; lasīts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?