Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
dilst
dilst
viss paliek mazāks kad pabijis liels tu saki-gan nāks atkal tā augšupeja kļūsi atvērtāks un piedzims vēl kāda dzeja man žēl tā pilnmēneša nakts uzticamākā drauga pat ,ja santīms nav ķešā viņš nāk un mani rauga dilst tu arī savu mazumu slēpi kamēr liels, lai nepazustu visbiežāk sievietes klēpī lai vēlāk, kad tas mazumā gājis to mazumu nesajustu dilst tikai ne liekais svars tikai ne greizsirdība un neviens nejautā kā var dilt nebijusi mīlestība bet var dilst tu skaties kā ar katru dienu pazīstamais kļūst svešāks es arī vairs nepieskrienu jo jūtu, ka mazums manī plešas kā tukšums pusizdzertā glāzē tu neiebilsti jo reizē ar mani dilsti- tāda fāze
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|