Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
P.S. ..un vēl joprojām savādi dur
P.S. ..un vēl joprojām savādi dur.(kreisajā sānā..augstāk ..nē, tā nav aklā zarna)..
lietus ūdens noteku caurulē visu nakti cauri skrēja no rīta mitēja un kļuva savādi kluss mierinot sevi domās kavējot steigu kustējos kā bez jušanas melns kaķis pāri ielai skrēja vienalga - mani šodien neskars kreisās kājas likums ..mans pulkstenis avarēja lidostā pazuda skaņas [murdoņa pārvēršas atkal lietū] līdz brīdim kad pulksten astoņpadsmitos lielais dzelzs putns sasita spārnus aizlidoji tu.. laika caurteku caurulē skatiens izzuda mākoņos ..drīz rietēs saule mazliet smeldzīgi sāpīgi ieduras mazliet vienmēr-nepārejošas-nepietikšanas sāpes par tavu atkal prombūtni līdz ikdiena ņems savās rokās visu uzlīmējot katram-gadījumam-pret-pārlieku-jūtīgumu plāksteri saule rietēja es mazliet dzisu atgriežos.. uz galda pusdzerta krūzīte tavas jasmīnu tējas [sen atdzisusi] skapjaugšā dus tavs bērnības rotaļu lācis viss savās vietās kluss pulkstenis atkal tikšķēt sācis
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|