Mele.

autors: sikatrons [dzejoļi]

Meloju sev, ka laimīga esmu.
Meloju citiem, ka labi ir viss.
Tikai rītos, kad mostos no sapņiem,
Ir spilvens no asarām samircis.
Dienā jau sāpes var paslēpt zem smaida,
Tad maldinot citiem dāvāts tas tiek,
Bet naktīs sāpes atdzimst no jauna,
Kad vienai ar sevi ir jāpaliek.
Skatiens pārslīd dāvātai gleznai,
Kur mēnesgaismā ūdeņi viz,
Kur viņš un viņa ir kopīgā laivā,
Vienalga kurp upe tos aiznesīs.
Mana dzīve līdzīga gleznai,
Kur mēnesgaismas cerību tilts,
Tikai laivā esmu es viena,
Nav tajā iekāpis laivinieks.
Zinu, tu gribētu atrasties blakus,
Tikai upe un krasts tev jau savs,
Ja arī uz brīdi kopā mēs esam,
Tad tikai līdz pirmajam līkumam.
Tā arī dienas mainās ar naktīm,
Tā arī lēnām aizrit mans mūžs,
Tā turpinu melot, ka laimīga esmu,
Un noticēt grūti, ka tomēr tā būs.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2012-09-30 21:22
Baigi žēl palika tik jaukas un simpātiskas dzejnieces... Nezinu, kā palīdzēt, bet varu apgalvot, ka viss skaistākais dzīvē vēl tikai būs,viss notiks, bet vispirms šo zinātnisko un tehnisko niku pret kaut ko maigāku un sievišķīgāku vajag nomainīt. ;)
lapsu_aacis	2012-10-01 00:32
drusku iri nohaltuureejusi. turj, kurj aCkanjas metas, vareeja pateikt to pashu, izmetot laukaa tos tikus, unus, vienus, kakus, laijus, kadus unj citus jokainumus. kaa arii - veerojama tendence, uz 4 rindas beigaam neizveeleeties pareizos vaarjdus pareizajos lociijumos, lai tie gliishi sakoreleejas arj pantu 2. rindaam. komiskaakais irj tas, ka hie vaarjdi, kurji iegultu 2. rindas cimCaa kaa roka, turj jau figuree... ctiem vaarjdiem - mums te irj fotograafija arj ljoti labu kadreejumu, bet fotolabenee attiistot, fotograafs aizmidziijis unj paartureeis biUdi attiistiitaajaa parj ilgu, rezultaataa, sanjemot biUdi, kurju pashrociigi saporĶiiis.
taalais_sakura	2012-10-01 07:26
bez meliem mīļie nedzīvojiet, bez meliem viss nav īsts, bez meliem kāds no ceļa noiet, un kāds bez mīlestības vīst
Plaanpraatinjsh	2012-10-01 09:03
Kopš radīšanas brīža visa Pasaule dzīvo melos.:)
de_Boharne	2012-10-01 12:43
Melot ir jāprot tā, lai tie kļūtu reālāki par īstenību.
taalais_sakura	2012-10-01 15:21
Vīrietim jāprot melot tik skaisti,lai sieviete nekad nepieļautu,lai tie meli tiek kādai citai.
Angry_Frog	2012-10-01 16:05
Nu to es gribētu pateikt kādam......
FAETONS	2012-10-01 20:07
Sev samelot nevar,dzejolis grūtsirdīgs,varbūt, pat pārāk.
kwazimorda	2012-10-01 21:09
Patika.
assortina	2012-10-01 21:23
Piekrīt Plānprātiņam un taalais_sakura!:)Bet dzejs smuks!
_deggunnoiser_	2012-10-02 00:28
Tik zaigojoši daiļi mēnesnīca upes ūdeņos viz! Ak, laiviniek, nesteidzies savā Lētas laivā ierausties tik drīz! Man vēl jāatrod ceļš no meliem uz suģestiju - Ar laimi jānomij laimes parodiju! :)
puteklic	2012-10-02 12:34
Ko var ņemties, būtu dzīvojusi nost arī bez mužika.:) Visi mēs kādreiz sev pamelojam. Un?!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!