Miķeļdiena

autors: locitajs [dzejoļi]

Skumjas met lietainas vērpetes
Ap namu skursteņiem,
Paraujot sev līdz atmiņas,
Noslīd pa jumta skārdu,
Noglāsta manu seju
Caur atvērto logu.
Esmu noskalojies un tīrs,
Dīvains ir šis rīts!
Jānoauž dzelteno lapu paklājs,
Jāatlaižas uz tā un jāspēlējas
Ar kastaņiem un zīlēm,
Jānogaida līdz beigsies,
Pret visu zaļo vērstais holokausts!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Naktsvijole_es	2012-09-29 16:19
Tikai laika rits,nekas vairāk... Reizēm neomulību uzdzen sajūta,ka cilvēkiem tik ļoti patīk meklēt iemeslu skumjām,ne priekam...{tikai pārdomas,nekā personīga}:)
Plaanpraatinjsh	2012-09-29 17:17
Nieki,tūlīt iešu uz Miķeļdienas svinībām pie kaimiņiem,bet ne jau skumt.:)
klusaisMiileetaajs	2012-09-29 19:09
Teiksim holokaustam NĒ!
taalais_sakura	2012-09-29 19:20
Ja Vīzentāls to uzzinās!
klusaisMiileetaajs	2012-09-29 19:30
Holokausts atkārtoties nedrīkst!
assortina	2012-09-29 21:01
Rudenīgs!
de_Boharne	2012-09-29 21:48
Cerīgi iesākts, bet citādi Redkolēģijas brīvdienas.
_deggunnoiser_	2012-10-02 00:31
vopšem, sapratu: locitajs no rīta iegājs dušā nāk virināties a bet vispā ņeopreģeļonna tā - moš labāk pagaidīs ziemu, kad varēs lekt āliņģī :]

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!