Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Melnbalts kārtojums ar rīta piegaršu.
tumsa bija balta
nezinājām kur likt bet mums pietika prāta to neaiztikt tu centies definēt- tas sniegs antimelna strapsubstance starp mani un tevi ko šonakt mums izkausēt vienkārši interference no mūsu kailajiem ķermeņiem uz spoguļattēliem letāliem kā atspīdums blāvs no aukstajiem metāliem kuros domas ieslēgtas stāv kā statujas staltas tu saki tumsas nevar būt baltas bet varbūt tās tumsas labās kas baltas pēc dabas un tām nav ne vainas tajās kā klavieru taustiņi guļ melnbaltas ainas balti mefistofeļīši un melni faustiņi- tu klusām uz austiņu saki, ka mīli tādu dīvainu tumsu sev delnās kurā dzen balto ķīli manas aizdomas melnās ........ kad mēs apģērbsimies melnais ar balto būs sajaucies pelēks lēks rīts melni rimies melnbalts dalmācietis aiz loga ries un mēs gaidīsim tumsu kad tā atkal- balta krāsosies.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|