Melnbalts kārtojums ar rīta piegaršu.

tumsa bija balta
nezinājām kur likt
bet mums pietika prāta
to neaiztikt
tu centies definēt-
tas sniegs
antimelna strapsubstance
starp mani un tevi
ko šonakt mums izkausēt
vienkārši interference
no mūsu kailajiem ķermeņiem
uz spoguļattēliem letāliem
kā atspīdums blāvs
no aukstajiem metāliem
kuros domas ieslēgtas stāv
kā statujas staltas
tu saki
tumsas nevar būt baltas
bet varbūt tās tumsas labās
kas baltas pēc dabas
un tām nav ne vainas
tajās kā klavieru taustiņi
guļ melnbaltas ainas
balti mefistofeļīši
un melni faustiņi-
tu klusām uz austiņu
saki, ka mīli
tādu dīvainu tumsu sev delnās
kurā dzen balto ķīli
manas aizdomas melnās
........
kad mēs apģērbsimies
melnais ar balto būs sajaucies
pelēks lēks rīts melni rimies
melnbalts dalmācietis aiz loga ries
un mēs gaidīsim tumsu
kad tā atkal-
balta krāsosies.