Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Savdabīgs klusums
Laternā izdziest pēdējais gaismas stars
Tik tikko jūtama šalka Izslīd caur rudens krāsu paleti Kāds apjucis naktstauriņš Iemaldās dzestrajā vēsmā Šodiena ir ieslēgta Kā tāds atskaņotājs Nevar ne patīt ne apturēt Skaļuma pogas ar iztrūkst Viss tik kluss tik savdabīgs Tak agrs rīts uzvaru svin Pār tumsonības spēkiem melnajiem Divas kaijas pārlaiž man skatienu Lidojot virs kokiem klusuma brīdī Mazliet samulsis pat apjucis Speru pirmos soļus neveiklos Sajust un izgaršot Katru elpas malku Katru mirkli sirdspukstu ritmā izdzīvot Tūlīt jau saules stari pirmie Krāsos rītu toņos citos Tie atdos ēnas atņemtās Notrauks rasu zālē guļošo Nav kur piesiet savas acis Jo skaistums nevainīgs Riņķī klaiņo Brīvs un nepiespiests tas dzīvo Manās acīs plašajās /frukc./
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|