|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Savdabīgs klusums
 
Laternā izdziest pēdējais gaismas stars Tik tikko jūtama šalka Izslīd caur rudens krāsu paleti Kāds apjucis naktstauriņš Iemaldās dzestrajā vēsmā Šodiena ir ieslēgta Kā tāds atskaņotājs Nevar ne patīt ne apturēt Skaļuma pogas ar iztrūkst Viss tik kluss tik savdabīgs Tak agrs rīts uzvaru svin Pār tumsonības spēkiem melnajiem Divas kaijas pārlaiž man skatienu Lidojot virs kokiem klusuma brīdī Mazliet samulsis pat apjucis Speru pirmos soļus neveiklos Sajust un izgaršot Katru elpas malku Katru mirkli sirdspukstu ritmā izdzīvot Tūlīt jau saules stari pirmie Krāsos rītu toņos citos Tie atdos ēnas atņemtās Notrauks rasu zālē guļošo Nav kur piesiet savas acis Jo skaistums nevainīgs Riņķī klaiņo Brīvs un nepiespiests tas dzīvo Manās acīs plašajās /frukc./ 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||