Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
pastravankuss
atveries, kalmāra dvaša, aizkara plandošajam spārnam!
tavs cikls tevi sauc! pastravankuss es tevi redzu, pastravankuss, redzu! zila mēle nolaiza ēnu zem palodzes novakare ielavās kā zaglis slepšus un pastravankuss izstaipa taustekļus pār manu miega artēriju... tumšas šļakatas rāpo pa sienām un elektrības slēdzis aizbēg aiz skapja ņirgdams kā nokauts lops pastravankuss! tu esi tik glumi gļotains kā vagīna slapja! krēslains caurums aplaista dārzu zem ribām čuguna krusa aizdurvē klauvē un gārdz slēdzis dzeloni izbāž caur skapja pusatvērtajām žaunām sabrūk siena kā kristāla čaumala pelēkam vēzim no drēgnās ārienes uzbango nakts un ienāk smagi. salīkusi no nekrītošo karmmeteoru paunām ar krēslascirvi zobos šņakstinot tūkstots neredzamo acu plakstus pastravankusa mēles izlaizīta drēgni vējaina maksts ar klitora veidolu baznīcas silueta formā aiz loga šūpojas norautā kāja un asiņains falls pastravankusa pārplēsts līķis smaržīgs kā dzemde un tārpaini bāls (atskan pirmsnāves kliedziens tik parasts un tāls) tu mana akna skulptore-tumsa pastravankuss - tavs māls
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|