Diena bez...

kāds pirmatnējs klusums visapkārt,
kā pieneņu pļava miers šķiet,
gribās tīrus palagus saulē kārt,
un guļot zālē ,ar skatienu debesīs skriet,
skaņas sastingušas virpulī spējā,
baznīcu smagajos zvanos,
tālumos gaist aizkavējas,
un suņus netramda riet,
pat modinātājs mēms,
laika joslās sapinies klusē,
nejaucas plānos manos,
un ļauj ,cik vien vēlos, dusēt,
nekur korānus nededzina,
krustā nesit nevienu,
molotova kokteiļus nelidina,
vēstniecībām pret sienu,
profesionāls terorists,
saviem upuriem potenciāliem,
Haidparka koku ēnā,
Ruždi lasa-
izteiksmīgi un lēnām,
lai uzdīgst sapratnes vasa,
starp cilvēkiem tuviem un tāliem,
kas kopā sasaistīti
smalkiem neredzamiem
sidraba pavedieniem tieviem,
lai nevalda uz zemes mīti,
un mierīga paiet Diena bez Dieviem,
...
vienmēr jau gribās pasapņot,
par sirdsmieru neatļauto,
baltu rozi kādai meitenei dot,
un samierināties- ar Dienu bez Auto.