vēl viens pārsteidzīgs solis...

tik dobji kā bungu skaņa
kā griezīgs ar metālu
skrāpējums pa stiklu
tavs "nekad" kā kaķēnu mazu
mani ar ledainu šalti pārsteidz
es nezinu, vai vēl ko teikt
un es vairs nezinu, kā
un kā tavu "nekad" brūkošo sienu
varu līdzsvarā noturēt
to sienu, kas virsū gāžas
nesaudzējot nevienu
es sajūtu, redzu
virsū tā spiežas
varu vien glābšanās riņķi pasviest
lai nedrošais atpakaļ ceļš
tev vienai
par grūtu nav
tas kopā mums jāpārvar
glābšanās riņķi "kaut kad"
kad vien būs vēlme to satvert
jo vēl viens pārsteidzīgs solis
- un tevis un manis vairs nav
...
bet tu tikai klusē
un tavā vietā
dziestoša cigaretes oglīte runā...
ceļojums sākas... bezvēja laikā