Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Leila
Fonā
manam rudenim kur ozola ložmetēji klusi apšauda valgano zemi es saklausu tavu saraustīto elpu skrienot putekļu noklātā hidžābā aizkritušām ausīm no sprādzienu koncertiem un vaimanu koriem ko izdveš tev apkārt tādas pašas sievas par nošautu vīru piesmietu meitu dēlu kas kļuvis par bruņotu algādzi bet lasīt prot sliktāk kā šaut Fonā manam rudenim raizēm par gulbju likteni tam ka alum pietrūkst līdz algai tu klusi nolādi tos tukšgrabjus kam līdz Damaskas pievārtēm izdodas kā pusdzīvus gājputnus noraidīt bažas raizes un bezspēcību Tāpēc ložmetēji turpina pļaut tavu pasauli naski kā zemnieks labību tāpēc rudens noasiņo ar vēju ausīs man tavu vārdu dvesdams ...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|