###

autors: datorpeliite [dzejoļi]

viņš atsēja laiku, novilka nost
un kļuva pavisam kails
bez pagātnes daudzkrāsu lakatiem
bez nākotnes noslēpumainās miglas
nu esošais brīdis to varēja kost
kā hamburgeru pie centrālā tirgus

viņš atraisīja un palaida vaļā
gan dābolainos, gan sirmos zirgus
un ļāva upes straumei
garām sev plūst

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
__puuce__	2012-09-08 22:39
... nobeigums kā straume plūst...tas arī patika...
lapsu_aacis	2012-09-09 09:27
a tas laiks shama virjsuu guleeja,ka bija jaavelk nost? a kaa vilka ta? arj varu, arj speeku, ja? :D
Naktsvijole_es	2012-09-09 14:28
Vien baltie zirgi palika piesieti..:)
Plaanpraatinjsh	2012-09-09 18:33
Tad viņš bez apakšveļas?
de_Boharne	2012-09-10 00:47
Pretnziju līmenis augstāks nekaa valodas rocība... un nepamet déjà vu sajūta (arī iepriekšējos tekstos), bet varbūt tas no viena laimeta un kopīgi lasītā?
de_Boharne	2012-09-10 00:48
*laikmeta
klusaisMiileetaajs	2012-09-10 08:32
Lika aizdomāties par Latvijas kolektivizāciju pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.
puteklic	2012-09-10 11:35
Pēdējais pants ir ok, iztēlojos tajā sevi vecumdienās.:))
amaranta21	2012-09-10 14:00
... noburtās lupatas iemeta Straumē.Diena parādīja izžuvušu gultni visu apskatei.Vien kailums ir tīrs,savs,neaptraipīts.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!