Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...iet

Kad negribas

Nekā,

Ne mīlēties,

Ne nokļūt pasakā,

Ne mirkļus atsaukt atmiņā,

Es sajūtu,

Kā stājas laiks.

Tas nostājās man tieši līdzās,

Un gaida,

Grib, lai pirmais speru soli,

Kaut pagātnē, kaut nākotnē,

Bet nē,

Es stāvu, klusi, nekustos,

Lai iet viņš, pirmais,

Skrien, ja vēlas,

Palikšu uz vietas es,

Es šodien plūcu pienenes,

Ne pagātnes, ne nākotnes,

Es šodien plūcu pienenes,

Kas smaida man

No tagadnes,

Un arī nekur negrib iet.
Viedokļi par dzejoli
 __puuce__  2012-09-08 15:41 
...mirkļos,kad apstājas laiks...mēs zīmējam...zīmējam ar tām krāsām,kādas gadās pie
rokas.... Šoreiz dzeltenā.... Patika,jo arī ir apstājies laiks...
 taalais_sakura  2012-09-08 15:45 
Jauks dzejolis.
Man arī patīk tās pienenes,
Kas vēlu rudenī uzziedēt prot,
Tās
ziemai no vasaras sveicienus nes,
Un sirdis nāk ielīksmot.
 Maarka_Tvans  2012-09-08 15:51 
Es neprasu tev soli manīm panākt pretī,
tik gaidi vien tai pašā mūsu vietā,
un
piesargies, lai garām ejošs kretīns
nesaka : nāc, brīdi pastāvēsim zagsā...:)
 DDT  2012-09-08 17:51 
...šeit palikšu un pastāvēšu es
jo pļavā zied vēl -pienenes...
[paķēra,patīk:))]
 assortina  2012-09-08 21:58 
Labs! :)
 klusaisMiileetaajs  2012-09-08 22:21 
Jā, Klosings arī vecs paliek...
 sikatrons  2012-09-08 23:48 
patīk:)
 Naktsvijole_es  2012-09-09 14:32 
-smaida,pienenēs iebridusi-:)
 Plaanpraatinjsh  2012-09-09 18:36 
Vai,bet tādā situācija arī pienenes nelīdzēs,kaut vai rudenī uzziedējušas.
 de_Boharne  2012-09-10 00:59 
Ir labi, bet drusku traucē (man) rindu retinājums, kaut kur lasīšanas gaitā pazūd
teksta blīvums.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?