...atcerēties mīlestību

Tu nevarēji
mani atcerēties,
jo ,kad es biju,
neeksistēja siena smarža,
izkapts vēl neizgudrota,
mita kādā smadzeņu pavedienā,
un tu nevarēji
šķīsta un apskaidrota
gulēt ar mani sienā...,
tu esi mani izdomājusi,
kā Fellini
astoņi ar pusi,
kā Kamerons Avataru,
kā cilvēce
trešo pasaules karu,
bet starp kariem mieru,
kā atvasaru...,
tu nevarēji
atcerēties pirmo skūpstu,
jo nebija tā garšas,
lūpu pieskaršanās
nejauša, bikla
tavam sarkušam vaigam
likās tik silta un mikla,
un garšoja neitrāli,
pēc bērzu sulām svaigām,
un viss pārējais -
bija vēl eventuāli,
vēl tīrs kā kalnu gaiss...,
tu nevarēji
atcerēties mani-
tā gadās-
jo es nogalināju mūsu mīlestību,
pirms tā radās.