Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Cilvēk!
ziemeļvējā
nokritīs tas Damokla zobens un vasara pārgriezīs vēnas plūdīs asinis pār viņas līķi pārkāpis rudens pie sevis nosmīnēdams skaistums prasa upurus un alkatīgi asinīs mērks savu otu lai izkrāsotu pasauli kā Purvīša gleznu kur tu un es centīsimies noticēt ka balta ziema tāpat kā nāvīgs slepkavas duncis pa pēdām mums nesekos un tumšā šķērsielā kā ziemeļvēja pliķis aiz apkakles mūs nepanāks degs grēcīgi raganiski lapu sārti kastaņi bombardēs ielas un es teikšu tev -cilvēk iesim viens otrā siltu tēju ieliet tepat aiz tā loga kur ziema varēs skaudīgi lūkoties netiekot mums abiem vismaz mirkli no mūžības klāt
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|