|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Cilvēk!
 
ziemeļvējā nokritīs tas Damokla zobens un vasara pārgriezīs vēnas plūdīs asinis pār viņas līķi pārkāpis rudens pie sevis nosmīnēdams skaistums prasa upurus un alkatīgi asinīs mērks savu otu lai izkrāsotu pasauli kā Purvīša gleznu kur tu un es centīsimies noticēt ka balta ziema tāpat kā nāvīgs slepkavas duncis pa pēdām mums nesekos un tumšā šķērsielā kā ziemeļvēja pliķis aiz apkakles mūs nepanāks degs grēcīgi raganiski lapu sārti kastaņi bombardēs ielas un es teikšu tev -cilvēk iesim viens otrā siltu tēju ieliet tepat aiz tā loga kur ziema varēs skaudīgi lūkoties netiekot mums abiem vismaz mirkli no mūžības klāt 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||