Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
ēzeļa smiekli.[par garu]
ēzeļa smiekli
pārtver mušas cildenā skatiena zibšņus tīrasiņu kristāliskais stars iezogas aizkulisēs fabulas teātra slepenajā bārā ar flautas vīna pudelēm uz vijoļu nošļakstītiem plauktiem pie pašas prožektora pamatnes veco skatuves dēļu stiprinājuma skavā aizāķētās Fausta čības purngalā pa kluso citādāksaprotamību zirneklis savu Mefistofelisko kalambūru mežģīni auž fabulā par to, kā gudrībai muļķības bezrūpība skauž, kā liekulis pārtiek no asinskāra taisnuma līķiem kā zaglīgas vainas sajūtas sēkliņas kaisoša atskabarga dursta centīgi barotas pašapziņas mīkstumus ar dūrieniem sīkiem, liekot čīkstēt skatuves dēļiem ar čīkstieniem nodevīgiem, kad operas spoks ieklīdis fausta bārā lok providences novazātības brendiju apsēstībā kārā uz līkkājainā krēsla furnitūras ar nagu ieskrāpējot ekstratēzes sūras: Še kropļi spokojas tik aklajiem, Bet redzīgos iedvesmo tie Uz ēzeļa smiekliem iedvesmojoši kropliem, Sadalot gudros un muļķus starp ēzeļiem un spokiem Ar nesaraujamiem Mebiusa lapas lokiem Uztinot zirnekļa stīgas Uz atskabargainiem jokiem Un svinīgus liktensmezglu rituālus Pārvēršot par maziem reibinošiem piņģerotiem; Ēzeļa smiekli Lāzergaismo aizskatuves putekļus par lietaskokiem Un čīkstošie dēļi vijoļliegi ieaijājot Gurdenam prātam šūpuļdziesmu dzied: ciet Fausta zārku neaizveriet zārku nekad neaizveriet ciet, lai spokam ir, kur atnākt un kur iet, neaizveriet zārku nekad ciet ciet labāk ciet - nāvi nepiesmiet, ar viņu labāk aizskatuvē dejojiet lai ēzeļiem par agonisko nāves deju ir iedvesmojums homēriski smiet - ar nāvi dejojiet, bet Fausta zārku neaizveriet ciet - lai spokam ir, kur atnākt un kur iet neaizveriet zārku ciet ciet [tālabad - ja tu nācis spokoties, tad brīvestību to, kas Fausta čībās, kā izstumtais no rātnās gara pieticības paradīzes ciet.. un savu kasti atstāj visiem vējiem vaļā nevis ciet atstāj vaļā nevis ķirmju piepīpētā aizskatuvē ciet] ciet nevis ciet (ne vien par kasti, bet par garu arī domājiet - un ēzeli, kas jūsos mājo, ar Mefistofelisku zāli barojiet) ..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|