Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tev nevar ticēt.
Es muļķe mīlēdama Tevi
Par sodu sev es ciešu sāpes; Kas cits, ja ne es pati pažēlošu sevi, Un mokās remdēšu es savas slāpes. Tu esi tāds, kas pelnījis nav mani, Ne manu sirdi savās plaukstās sildīt, Nav tiesības Tev mani saredzēt un gaidīt, Jo solījumus neproti Tu pildīt. Lai nolādēts tas brīdis, kad Tu mani skāri, Pie vainas ir mans pašas drošais prāts... Ar kauna vārdiem citu tuvumā Tu mani bāri, Tad labāk projām eji nekā nāc. Tu to, kas Tevi mīl un saudzē - sauc par Stulbu, Tu to, kas vājāka ar varu centies lauzt. Ja esmu Tev par Stulbu Tu par Gudru, Tad labāk Tev pēc citas Gudrās jaust. Pie vainas esmu ticēdama Tev, Pie vainas esmu pati savām bēdām, Es negribu vairs Tevi sev Un negribu es iet tām pašām pēdām.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|