...jo ticu...

autors: taalais_sakura [dzejoļi]

kad nav, gribās kaut nieku,
kad ir ,vajag vēl,
kad esmu, vēlies, lai nepalieku,
kad aizeju, saki, ka žēl,
viss, kas ir liels un kā daudz,
grūti ar sirdi ir tverams,
tu arī ,kad lielāks audz,
esi nenoķerams,
nav jēga lielumā nokāpt,
pietiks, ja nedaudz mani mīlēs,
man nevajag medni kokā,
jo ticu-augs ozols no zīles.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
__puuce__	2012-08-30 09:49
...tikai mazliet,lai sirdī saule ...
puteklic	2012-08-30 10:24
Pirmās astoņas rindas ir zuper, tālāk nepavilka.:)
de_Boharne	2012-08-30 10:29
Jā, didaktika nogurdina.
taalais_sakura	2012-08-30 10:51
Tā jau laikam ir,ka pēdējas 4 rindas liekas,nevienam jau nepatīk,ja uzbāžas ar saviem kategoriskiem apgalvojumiem.
Naktsvijole_es	2012-08-30 11:01
Es arī ticu...ozolzīles spēkam un auglībai..:)
Pozy	2012-08-30 15:57
Tas par lieko svaru?
__puuce__	2012-08-30 18:50
...pēdējās rindas nevar izsvītrot, tad dzejoļa doma zūd... ozoli lēnām un apdomīgi aug...
Plaanpraatinjsh	2012-08-30 19:36
Jā,pieticība dara cilvēku skaistu.
klusaisMiileetaajs	2012-08-30 20:50
Kādreiz skolas laikā zīļu lasīšanā dabūju 1.vietu.
lauvene4	2012-08-31 23:33
jo zinu - aug ozols no zīles Tā prasās man, un didaktikas te nav.:)
taalais_sakura	2012-09-01 11:12
Viss izrādās tik vienkārši,ka tikai gudrais spēj to ieraudzīt.Paldies!!Apbrīnojami,cik viegli pamainījās noskaņa.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!