Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
...muļkes tās mušas.
es nositu to muļķa mušu,
tā viņai noteikti labāk tīka, jo viņa uz naža asmens nīka, gribēdama pārgriezties pušu..., tie asmeņi, pē! plānākās robežas starp jā un nē, telpu sagriezušas kā vārdadienas kūku, par mūsu izlavierēšanos uzjautrinās(ķiķina,smejās), noraugās, kā mēs domu haosu sagriežam gabaliņos-dzejās, kā nu katrs protam..., jo vairāk sajautrinās, jo asāk trinās, asāk,lai nejauši iegrieztu kādam, megauzmanīgam intelektuālam idiotam..., sagriežu pirkstu, lokot manuskriptu, papīra malas kā asmens, bet varbūt tekstā kādas šķautnes asās, par daudz ,tikai mazliet kādu kripatu, bet varbūt par aukstu tā duša, un teksts viss pārrakstīties prasās..., vajadzētu aizvākt to nazi..., vēl viena uzmācīga muša.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|