...muļkes tās mušas.

es nositu to muļķa mušu,
tā viņai noteikti labāk tīka,
jo viņa uz naža asmens nīka,
gribēdama pārgriezties pušu...,
tie asmeņi, pē!
plānākās robežas starp jā un nē,
telpu sagriezušas
kā vārdadienas kūku,
par mūsu izlavierēšanos
uzjautrinās(ķiķina,smejās),
noraugās, kā mēs domu haosu
sagriežam gabaliņos-dzejās,
kā nu katrs protam...,
jo vairāk sajautrinās,
jo asāk trinās,
asāk,lai nejauši iegrieztu kādam,
megauzmanīgam intelektuālam
idiotam...,
sagriežu pirkstu,
lokot manuskriptu,
papīra malas kā asmens,
bet varbūt tekstā kādas šķautnes asās,
par daudz ,tikai mazliet kādu kripatu,
bet varbūt par aukstu tā duša,
un teksts viss pārrakstīties prasās...,

vajadzētu aizvākt to nazi...,
vēl viena uzmācīga muša.