Apkārt vieni dimanti laistās

Apkārt vieni dimanti laistās,
Lai būtu kur acis pamielot,
Starp šiem lieliem milžu pūļiem,
Tie paši sevi nomelno.

Kā netveramas komētas,
Kuras atrodas turpat nopakaļ,
Tās apkārtni redz labāk nekā mēs,
Tāpēc tās neatgriežas atpakaļ.

Pulksteņi bez baterijām stāv,
Un neviens neliekas ne zinis,
Ka pagājis pašu laiks,
Un viss jau ir kādreiz bijis.

Samāksloti sejas vaibsti,
Zemestrīces,lodes,kari,
Tik bezjēdzīgas rētas,
Un vienveidīgi saules stari.