...es redzēju...

es redzēju to akvareli,
oranžos toņos,
(oranžā krāsa rosinot jūtas erotiskas)
vēl bija jūtams,
kā ota pa papīru joņo,
un blakus molbertam
uz grīdas tava apģērba driskas,
pa roku galam ko mākslinieks sviedis,
(kā salnas nokostus ziedus)
pēc tavas ādas nokrāsas meklējot...,
es arī tevi tur redzu,
it kā kaila stāvi,
visu ,pat vairāk par visu, alkstoša dot,
tik māksla spējīga uzvarēt nāvi,
un kaislību audeklā iemūžot,
es redzēju to akvareli,
kur iekāres sarkanā krāsots,
tavs pavērto lūpu nospiedums,
no kura tik savādi joprojām lāso,
tās nebijušās nakts
mēness atspīdums...,
es redzēju to akvareli –
nejauši