logs

miers
nedaudz apbružājies jau
un kluss
logs dienas pusē
tik bezpersonisks
kā pļauka
aiz trejdeviņām zemēm sejā svešā
aiziešanu vēro kādu

teici tu-
ir laiks
ogles dzisušas jau
malka slapja
debess mannā piena ķīseļa krastos
reizēm arī tiek izmesti
vētrā grimušu kuģu vraki

lietus vienmuļie šļaksti
aiziešanu slāpē šo
ir vēsi
pavisam nedaudz
tikai neatskaties
nav jāredz tev
lūgums bikls kā
neaizej
vēnām vaļējām
rūts lausku slapjajos asmeņos
mirst