...ļauts
Tu atnāksi tumsā,
Un viss paliks gaišs.
Beidzot es redzēšu
Pats savu ēnu,
Ar kuru tik daudz
Ir runāts par Tevi.
Tu teiksi, lai nākam,
Kopā ar ēnu.
Mēs nojautām, jutām,
Ka ņemsi mūs abus,
Un vedīsi prom,
No runām par Tevi tumsā,
Uz gaismu,
Kur runāt bez vārdiem,
Ar Tevi būs ļauts
| Viedokļi par dzejoli |
| taalais_sakura |
2012-08-23 12:02 |
| Man vienmēr patīk ,kad ar maz vārdiem ļauj daudz nianšu sajust. |
| Naktsvijole_es |
2012-08-23 12:18 |
Tavu stilu,Closs,nesajaukt ne ar vienu citu..:)
patīk..:) |
| hefny |
2012-08-23 12:35 |
| ....hmmm |
| de_Boharne |
2012-08-23 12:59 |
Jauks, romantisks, tāds kā pusaudžu tekstiņš; tomēr mani traucē tas lielais burts
gramatiski nevietā.. (Tu, Tevi) |
| netaakaavisi |
2012-08-23 16:11 |
| skaisti....((: |
| datorpeliite |
2012-08-23 17:40 |
jā, tavas ēnas puses viņa tev parādīs:)
Ja nopietni, pirmās sešas rindas varētu būt.
Turpinājums gan man ne visai.
|
| DDT |
2012-08-23 18:05 |
| Labs,Patīk!:) |
| klusaisMiileetaajs |
2012-08-23 20:44 |
| Vispār jau baigi labi, ka dabā tā iekārtots - var arī tumsā sarunāties. :) |
| assortina |
2012-08-23 22:48 |
| Jo vairāk gaismas, jo lielāka ēna! :) Labs! |
| puteklic |
2012-08-24 12:28 |
| Ēnas neredzamā puse? Man šitas stils ne visai. Subjektīvi, protams. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!