Par dzīvi

Dzīve ir pārāk īsa,
Lai daudz par to domātu, runātu,
Un pārāk maz to izdzīvotu.
Tā ir pārāk īsa,
Lai lasītu neizdevušos romānus,
Lai aicinātu pie sevis garlaicīgus ciemiņus;
Pārāk īsa,
Lai valkātu drēbes, kas neiet pie sirds,
Lai ēstu no traukiem, kam izsisti robi...

Dzīve ir pietiekami gara,
Lai dziļāk sevi – savā būtībā - iepazītu,
Lai dzīves mutulī svarīgos cilvēkus pamanītu,
Lai visskaistākos pasaules brīnumus ieraudzītu,
Lai krāsu varavīksni līdz vissmalkākai niansei izbaudītu.
Tā ir pietiekami gara,
Lai tā liktos kā plaša savu talantu atklāsmes telpa,
Lai agrāk vai vēlāk sevi izdotos pārsteigt tik ļoti,
Ka no izbrīna burtiski aizrautos elpa...

Dzīve ir pārāk gara,
Lai vilktu sev līdzi pagātnes nožēlu
Un neatrisināto problēmu nastu,
Lai skumtu par to, kas ir meklēts un neatrasts;
Tā ir pārāk gara, lai nevarētu ko atkal sākt no jauna -
Un jau pavisam citu ceļu rast...

Dzīve ir pārāk dārga,
Lai to dzīvotu ar mērķi „paciest”...
Pārāk dārga,
Lai to pats vai kādam citam ļautu
Neatšķetināmos mezglos sasiet.