es dzirdu vēja soļus...

autors: christyks [dzejoļi]

es dzirdu vēja soļus
un putna savādo lūgsnu
es jūtu dzīvās bailes
un skumjas jūsu sirdīs
nakts apskauj mani cieši
tās acis tumsā nogrimst
kaut spētu sniegt jums gaismu
tās laimes ko jūs tverat
jums skatiens smeldzē izzūd
kad diena aust par jaunu
noliecot galvu atdodu sevi
un līdz ar tumsu projām eju

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2012-08-11 05:10
chau dienasgraamatinj, nebija ko ierakstiit, rakstiishu vienkaarshus, nepaplasjinaatus teikumus.diUpaCmit. tu saskaitiiji, ja? bija diUpaCmit, ja? nu,paldies, dienasgraamatinja, tu jauka! Čmok Čmok!
DDT	2012-08-11 19:58
*)!...
Naktsvijole_es	2012-08-11 20:05
Pretrunīgs...un smaidu,lasot ienāca prātā Māte Terēze..:))
de_Boharne	2012-08-11 21:35
Lapsa, gan jau iemācīsies pateikt arī ko īstu. Tāds treniņteksts.
klusaisMiileetaajs	2012-08-12 11:28
Jā, gan jau arī lapšuks kādreiz ko labu pateiks! :)
ilvena	2012-08-14 10:21
ļoti patika!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!