Kalendārs

kalendārs
noplēš no manis
dienas un gadsimtus
un akmeni pa akmenim
pārvēršs visas
bērnības smilšu pilis
drūmās gotiskās pilsdrupās
kur maldās vien raganas
un daži traki dzejnieki
kas tic ka
tam sajūtu atkailinātajam bezdibenim
reiz tāpat kā saldenai pudelei
tas dibens redzams būs
un mirdzošs paraplāna spārns
pamās mums
un aizvizinās uz
paradīzi līdz apnikumam
aizliegtajā auglī kost
līdz pasaule noliksies gultā pavisam
ar savām pēdējām rudens iesnām