Lācīši.

Tā esam no bērnības mācīti,
Kā laimīgi nodzīvot mūžu,
Ik vakaru apkampjot lācīti,
Sev nodziedāt aijā un žūžu.

Tā esam no bērnības mācīti,
Ka visu var darīt ar gaumi,
Un katru pat mazāko krācīti,
Var apiet, ja nepeld pret straumi.

Un ejam mēs tādi gudrīši,
Caur dzīvīti reizēm tik baigu,
Ja gadās, ka iesit kāds netīši,
Mēs pagriežam otru vēl vaigu.

Tā esam no bērnības mācīti,
Ka mīlēt mēs spēsim mūžam
Un tādēļ tik bieži to lācīti,
No gultas mēs ārā grūžam.