pārdomas uz ielas
es eju un redzu kādi ir
cilvēki.
mūsu rase ir mainīga,
tā nav fizikas konstante.
kurš ir definējis laiku,
teicis dzīvojam tagadnē?
indivīda īpatnības raksturo
ģenētika un mainība.
kur ir cilvēku laipnība?
asfalts ir melns, svītras
baltas,
akmens ilgs - cilvēks īss.
Viedokļi par dzejoli |
de_Boharne |
2012-08-05 10:58 |
Vairākas reizes pārlasīju, laikam esmu veca, bet dzeju neatradu. |
taalais_sakura |
2012-08-05 11:20 |
Ir tāda dzejas maniere,savdabīga,interesanta.Tādā dzejā ir ļoti daudzi līmeņi, jāiedziļinās,un bieži izdodās sakatīt kaut ko tādu,par ko autors pat nav nojautis.Dzeju raksta Dievs un viņš tāpat vien neko nedara,mēs dzeju tikai to uztveram un neapzināti uzdodam kā mūsu.Interesanti dzejoļi! |
Dumbbell |
2012-08-05 11:37 |
Paldies. |
Naktsvijole_es |
2012-08-05 13:17 |
Prātīgi, priekš 18 gadīga puiša..:) |
klusaisMiileetaajs |
2012-08-05 19:33 |
Ļoti nopietna debija. |
taka |
2012-08-06 07:47 |
Tāds stāstiņš! |
de_Boharne |
2012-08-06 09:44 |
Te nu piekrītu Takas formulējumam — proza. |
DDT |
2012-08-06 10:14 |
piebildīšu-filozofiska proza... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|