Par skudru

autors: Biba [dzejoļi]

Jūtos tik bezgali viena
Tik dumja, vai tik gudra
Ka redzu - pa zemi kad lien
Gribas pārvērsties skudrā.

Gribas parvērstie tāpēc
Lai tuvak pie zemes es būtu
Varbūt tad mazāk sāpēs ?
Varbūt es mieru gūtu ?

Tuvāk pie zemes man gribas,pie miera
Kā gan par skudru kļūt ?
Jūtos tik bezgali viena
Ka jēga pat mīlēt zūd.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
taalais_sakura	2012-08-04 21:35
Vēlēšanās būt par čaklu skudru nav peļama,bet varbūt vērtīgāk ir gribēt lidot un pilnveidoties.
laukroze	2012-08-04 21:39
skudras nav vienas, dzīvo tak baros..;)
de_Boharne	2012-08-05 11:21
Roze — arī Veidenbauma dzejā zemē (kapā) dzīvo tārpi, taču tur tajā dziļumā to nav. Dzejnieks reizēm pārveido dabu :D
taka	2012-08-05 12:35
Jā, skudras dzīvo baros un daudz strādā tur tu tiešām viena nebūsi. Ir taču jādomā ko raksti!
Biba	2012-08-05 18:24
Tas, ka skudras ir čaklas un dzīvo baros,piekrītu. Cilvēki arī dzīvo ģintīs, ciltīs, kopienās,bet cik daudz ir vientuļu dvēseļu.. Pieņemsim, ka šīs skudras dvēsele līdzīga cilvēka. Paldies par koment.
klusaisMiileetaajs	2012-08-05 19:38
Ja nav īstas gribēšanas, tad arī no mīlēšanās nekas prātīgs nesanāk. Tā ir, jā!
amazing_grace	2012-08-06 00:12
Diez vai cilvēkam dzīves laikā būtu jācenšas būt tuvāk zemei... man šķiet gluži otrādi!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!